Ints Siliņš

Ints Siliņš saņēmis vairākus apbalvojumus par paveikto starptautisko attiecību jomā no ASV valsts departamenta, kā arī 1995. gadā – Latvijas valsts piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. Šis ordenis ir piešķirts par vēstnieka darbu Latvijā.

Ints Siliņš (25.03.1942.) dzimis Rīgā, Veltas Bērziņas un Leonīda Siliņa ģimenē. Mamma strādājusi Lauksaimniecības departamentā, bet tēvs bijis agronoms. Drīz pēc Inta dzimšanas Siliņu ģimene sākusi dzīvot Ogrē, mātes tēva Ernesta Bērziņa piederošajā Ogresgrīvas muižā, kuru sākotnēji viņš bija nomājis un ar laiku izpircis. 1944. gadā māte kopā ar divgadīgo dēlu emigrējusi uz nometni Vācijā, un 1949. gadā – uz Ameriku, Baltimoras apkaimi. Šeit Ints sācis skolas gaitas, bet vidusskolu pabeidzis Pensilvānijas štatā.

Augstāko izglītību I.Siliņš ieguvis prestižajā Prinstonas universitātē, izvēloties studēt filozofiju. Zināšanas papildinātas universitātē Londonā. Pirmā darba vieta Intam bijusi avīzē “Vašingtonas zvaigzne”(Washington Star), pēc tam viņš strādājis par tehnisko redaktoru, tad – Valsts departamentā. Kā diplomāts I.Siliņš devies uz vairākām pasaules vietām – Vjetnamu, Rumāniju, Vašingtonu, Haiti, Krieviju (Sanktpēterburga), Zviedriju, Franciju (Strasbūra). Pateicoties šim darbam, bez latviešu un angļu viņš mācījies zviedru, krievu, rumāņu, vjetnamiešu, franču un vācu valodu.

1991. gadā, kad Latvija atguva savu neatkarību, Ints Siliņš ieradās Rīgā kā ASV valdības pilnvarotais, lai izveidotu Amerikas vēstniecību. Kopš tās darba uzsākšanas I.Siliņš kļuva par pirmo ASV vēstnieku Latvijā un bija šajā postenī līdz 1995. gadam.

Pēc atgriešanās Amerikā, Ints vairākus gadus strādājis Čikāgas universitātē, vadot seminārus un lasot lekcijas par ASV ārpolitikas jautājumiem, bijis goda priekšsēdētājs starptautiskā konferencē par situāciju Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas.

Pirmo reizi Latvijā Intam Siliņam bijusi iespēja atgriezties 1975. gadā, bet tolaik viņam nebija atļauts apciemot Ogri. „Ogrē pirmo reizi nokļuvu 1992. gadā,” atceras I.Siliņš, „1998. gadā saņēmu mantojumā no tantes Margitas vecāku īpašumu „Ogresgrīvas muiža”, vajadzēja to sākt apsaimniekot.” Tā maz pamazām kopā ar sievu Elizabeti viņš aizvien biežāk apciemo savu dzimto pusi. Šobrīd Ints ar sievu vairākus mēnešus dzīvo gan Ogrē, gan Amerikā, kur dēlu atgriežamies vēl aizvien gaida māte.

I. Siliņš saņēmis vairākus apbalvojumus par paveikto starptautisko attiecību jomā no ASV valsts departamenta, kā arī 1995. gadā – Latvijas valsts piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. Šis ordenis ir piešķirts par vēstnieka darbu Latvijā. Intam ir gandarījums, ka 90–to gadu sākumā ar savu darbību viņš spēja vienot un harmonizēt Latvijas un ASV intereses, dodot savu ieguldījumu gan padomju karaspēka izvešanā, gan demokrātijas pamatu dibināšanā, kā arī pārejas no plānveida uz tirgus ekonomiku atvieglošanā un starptautisko ekonomisko attiecību veidošanā.

I.Siliņš ir viens no pretkorupcijas organizācijas Delna Latvijā dibinātājiem, viņš aktīvi iesaistījies Ogres Rotari klubā un ir ASV - Baltijas fonda valdes loceklis.

„Agrāk man maz laika atlika lasīšanai, tāpēc šobrīd ar lielāko prieku lasu,” par saviem vaļaspriekiem saka I. Siliņš, „man interesē viss. Lasu gan zinātniskus rakstus, gan romānus.” Kaut arī darba dēļ Intam nācies dzīvot dažādās pasaules vietās, ceļošana vēl arvien viņam spēj atklāt kaut ko jaunu. Viņš uzskata, ka ir vērts labāk iepazīt Latviju, un tam velta vismaz nedēļu nogales. Spilgti atmiņā palicis trīs nedēļu ceļojums ar dēlu Nikolasu uz Norvēģijas ziemeļiem. 2008.gada vasaras garākais un iespaidiem bagātākais bijis kopā ar sievu veiktais brauciens, ar vilcienu šķērsojot ASV.

I. Siliņš ar savu sievu Elizabeti iepazinies Rumānijā, apprecējies 1976. gadā. Ģimenē auguši četri bērni – Keita (Kate), Metjū (Matthew), Lūkass (Lucas) un Nikolass (Nicholas). Intam ir četri mazbērni Džordžs (George), Viljams (William), Aleksandrs (Alexander) un Arons (Aaron). Meita Kate ir apciemojusi Latviju tajā laikā, kad Ints pildīja vēstnieka pienākumus, bet dēls Nikolass Latvijā ir bijis vairākkārt un izjūt saikni ar Ogri.