Kultūra
Ogrē piemin komunistiskā genocīda upurus
Saite uz fotogaleriju

Piemiņas brīdī Represēto piemiņas vietā Latvijas Politiski represēto apvienības un arī Ogres Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, uzrunājot pasākuma dalībniekus, atgādināja par svešas lielvaras īstenotajām represijām Latvijā un ģimeņu deportāciju uz Sibīriju 1941. gada vasarā.

“Mēs neaizmirsīsim neviena paša, ko savas varas laikā nokāvāt” – šāda J. Raiņa dzejas rinda iekalta Represēto piemiņas vietā novietotajā piemiņas akmenī, kas, kā atgādināja I. Kaļķis, šajā vietā tika novietots pirms 30 gadiem, pateicoties Ogres Politiski represēto kluba dibinātāja un pirmā vadītāja Augusta Meijera iniciatīvai un vairāku tā laika amatpersonu atbalstam, un atceres brīžos pulcina represētos, viņu tuviniekus un citus iedzīvotājus.

I.Kaļkis arī atgādināja, ka masveida izvešanās gan 1941., gan 1949. gadā liela loma bija vietējo vadītāju nostājai. Zināms, ka, pateicoties kādreizējā kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam – vīram ar stingru mugurkaulu –, no Lielvārdes un tās apkaimes 1949. gada marta deportācijās netika izvests neviens iedzīvotājs. I. Kaļķis atgādināja arī mazāk zināmu faktu – neviens cilvēks netika izvests arī no kādreizējā Ogres rajona Madlienas, Lēdmanes un Viskaļu pagasta.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, atgādināja, ka Somija, pretodamās Padomju Savienības agresijai, spēja izcīnīt uzvaru pār daudz spēcīgāku pretinieku, saglabāt savas valsts neatkarību un pasargāt savu tautu no visa tā, ko nācās piedzīvot Baltijas tautām.

Jau informēts, ka Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Ogrē rīta pusē viesojās Somijas vēstniece Latvijā un, godinot represiju upuru piemiņu, nolika ziedus Ogres Politiski represēto svētvietā. 

Pēc klusuma brīža un ziedu nolikšanas pie piemiņas akmens atceres pasākums turpinājās Ogres Vēstures un mākslas muzejā, pasākuma dalībnieki noskatījās videofilmu par piemiņas vietas represēto mātēm atklāšanu Likteņdārzā šī gada maijā, kavējās atmiņās par savām gaitām izsūtījumā, diskutēja par šobrīd aktuāliem politiskiem un sadzīves jautājumiem.