Kornēlija Lukševica

Kornēlijai Lukševicai Ogres Goda pilsones nosaukums piešķirts septiņdesmitajos gados, bet 2003. gadā to atjaunoja Ogres novada dome, pasniedzot viņai Goda zīmi un krūšu nozīmi par paveikto kultūras jomā trikotāžas kombinātā un sieviešu biedrībā. 22.04.2014.  Ordeņa kapituls K.Lukševicai piešķīra Atzinības krusta zelta Goda zīmi par paveikto biškopības nozarē.

Kornēlija Lukševica (22.10.1933.) 1953. gadā pēc Jēkabpils Ekonomiskā tehnikuma beigšanas norīkota darbā uz Tīnūžiem – kolhozā “Juglas zieds” par galveno grāmatvedi. 1953.gada vasarā viņa ar vilcienu no Krustpils iebrauca Ogrē. “Zināju, ka mani sagaidīs zirga pajūgs, lai aizvestu uz Tīnūžiem,” viņa atceras, “izkāpu, bet pajūga nebija. Gāju pa Brīvības ielu. Vēl tagad atmiņā palikusi tā svaiguma smarža - tikko bija nolijis lietus. Visā ielas garumā stiepās kastaņu un liepu koki. ”

Kornēlija priecājas par labo sadarbību ar jauniešiem, kas izveidojās Tīnūžos: “Mēs bijām vieni no pirmajiem jauniešiem republikā, kuri nodibināja draudzīgas saites ar Igaunijas Viru rajona jauniešiem.” Tīnūžos šajā laikā sākts darbs pie jaunā kultūras nama celtniecības.

Kornēlija rūpējusies arī par to, lai tīnūžnieki saņemtu labākās un jaunākās grāmatas - nesusi tās no Ogres grāmatnīcas uz Tīnūžiem, kur aizritējuši desmit viņas darba gadi.

Nākamie 25 - Ogres trikotāžas kombinātā par direktora vietnieci. Šeit ar Kornēlijas atbalstu tika dibināts koris, katru gadu jūnijā estrādē rīkota vieglās rūpniecības darbinieku diena, kas bijusi svētku diena ne tikai kombināta darbiniekiem, bet visai pilsētai. Dibinātas sešas labi organizētas pirmsskolas izglītības iestādes, uz kurām pat no ārzemēm braukuši kolēģi pieredzes apmaiņā. “Katrs bērnudārzs bija sakopts gluži kā puķu pods!” viņa iesaucas. “Tajos strādāja labi kolektīvi. Ejot gar bērnudārziem, dvēsele gavilēja. Tagad, redzot, kas noticis, piemēram, ar “Bitīti”, jāraud. Cik lieli līdzekļi un darbs bija ieguldīti šo iestāžu darbībā! ” ar rūgtumu piebilst Kornēlija. Viņa rūpējusies arī par to, lai kombināta darbinieki, kuriem nebija vidējās izglītības, to iegūtu – apzināja un stundu laikā deva atbrīvojumu no darba.

K.Lukševicas darbības laikā bija izveidojušies arī auglīga sadarbība starp kombinātu un pilsētas vadību. Par uzņēmuma līdzekļiem pilsētā tapusi slimnīca, poliklīnika un kultūras nams. Visās darbavietās K.Lukševica uzturējusi saikni starp darba kolektīvu un pilsētas varas iestādēm – vairākus sasaukumus viņa bijusi deputāte un izpildkomitejas locekle.

K.Lukševica 10 gadus vadījusi rajona sieviešu biedrību. 1994. gada augustā viņa izveidojusi un vadījusi Latvijas Biškopības Ogres nodaļu, kam veltīti 14 viņas dzīves gadi. Lai ar bitēm strādātu profesionāli, K.Lukševica 1991. gadā Tautas universitātē Biškopības fakultātē ieguvusi biškopja kvalifikāciju. Dibināšanas brīdī biedrībā reģistrējušies 16 biškopji, 2007. gadā – jau 230. Šī biškopības biedrība ir lielākā valstī un tās mērķis bijis un vēl joprojām ir apzināt rajona biškopjus, palīdzēt viņiem savā darbā un attīstībā. Ar biškopju palīdzību un iesaistīšanos organizēts biedrības veikaliņš “Bite”, kur pircējiem ir iespēja iegādāties rajona biškopju ražoto daudzveidīgo medu un pārējos biškopības produktus dažādos ražojumos. Biškopju vajadzībām pieejams inventārs, bišu barība un viss pārējais. 2007. gadā izveidots kooperatīvs ar mērķi apvienot lielos medus ražotājus, lai vietējie biškopji savu produkciju varētu realizēt ne tikai rajona tirdzniecības vietās, bet arī ārpus rajona robežām. Šobrīd Kornēlija ir biedrības vadītājas vietniece un aktīvi organizē biškopju apmācību – divas līdz trīs reizes gadā pulcina biškopjus uz izglītojošu saietu, kā arī apciemo viņus dravās.

Lukševicas kundze atklāj, ka interese par biškopību radusies jau bērnībā, kur tēva mājās Jēkabpils rajona Atašienē vienmēr turētas bites, ar tām nodarbojies viņas vecaistēvs un tēvs, tagad - jaunākais brālis ar ģimeni. Pirmās bišu saimes viņa saņēmusi dāvinājumā no tīnūžnieka, bitenieka Daiņa Šmita.

22.04.2014. Ordeņa kapituls K.Lukševicai piešķīra Atzinības krusta zelta Goda zīmi par mūža ieguldījumu biškopības tradīciju saglabāšanā, biškopības profesionālās vides veidošanā un jauno speciālistu izglītošanā. Pēc apbalvojuma saņemšanas K.Lukševica pauda prieku, ka valstiski biškopjiem ir izrādīta uzmanība un novērtēts viņu darbs: “Žēl, ka apbalvojumu saņem tikai viens cilvēks. To ir nopelnījuši visi 400 Ogres biškopības biedrības biedri, kuri ir gudri un darboties griboši biškopji, tāpēc arī biedrības vadītājam nav laika slinkot. Tur, kur lidos bites dabā, tur vienmēr cilvēkiem būs ko darīt.”

Ogres Goda pilsone augusi sešu brāļu un māsu pulciņā, kur bija pati vecākā. Viņas mājās Ogrē bieži vien mājvietu atraduši brāļu un māsu bērni. Šobrīd kopā ar Kornēliju dzīvo brāļa Gunāra meita Dace, kura, kā saka K.Lukševica, ir visa viņas paveiktā mantotāja. “Visu mūžu man bijusi svarīga mīlestība un cieņa pret tēva mājām, pret savu ģimeni,” viņa atklāj, “un es uzskatu, ka katram latvietim savas tēva mājas ir jākopj un jātur godā. Katram latvietim jābūt savai zemītei.” 

Šogad aprit 55 gadi, kopš Kornēlija attīstījusi kultūras dzīvi Ogres apkārtnē un Ogrē. Veselus 30 gadus viņa rūpējusies par savu zemīti “Dārziņos”, kur viņai šobrīd ir arī 15 bišu saimes.

K.Lukševicai Ogres Goda pilsones nosaukums piešķirts septiņdesmitajos gados, bet 2003. gadā to atjaunoja Ogres novada dome, pasniedzot viņai Goda zīmi un krūšu nozīmi par paveikto kultūras jomā trikotāžas kombinātā un sieviešu biedrībā.

“Manas dzīves darba gadi iedalāmi trīs lielos posmos,” viņa saka, “desmit gadi Tīnūžos, divdesmit pieci – trikotāžas kombinātā un pēdējie piecpadsmit - biškopībā.”