1999. gadā Māra Skrīvele saņēmusi V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni par ieguldījumu augļkopības attīstībā. 2002. gadā LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balva par intensīvas augļkopības zinātnisko pamatu izstādi Latvijas apstākļos, 2005. gadā ZM medaļa “Par centību”. Ieguvusi Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu.
Māra Skrīvele (09.02.1935.) – dzimusi Ogresgala pagasta “Mazstaldātos”. Ar augļkopību M.Skrīvele ir saistīta jau kopš bērnības. Māras māte, agronome, strādājusi dažādās specializētajās augļkopības saimniecībās, pa vasarām meita viņai palīdzējusi. Pēc vidusskolas Māra sākusi studēt neklātienē Latvijas Valsts universitātē dabas zinātņu specialitātē un paralēli studijām strādājusi par bioloģijas skolotāju Valmieras Viestura vidusskolā, kur kopā ar skolēniem veikusi dažādus pētījumus gan siltumnīcā, gan augļu dārzā.
1963. gadā M. Skrīvele sāka strādāt Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Šeit viņa veica pētījumus par ražas ķīmisko normēšanu, lai samazinātu ražošanas periodiskumu. To rezultāti apkopoti disertācijā, kuru pētniece aizstāvējusi 1971. gadā. Kopš 1972. gada Māra veikusi ābeļu, bumbieru un plūmju šķirņu pārbaudi. Izveidota plaša introducēto šķirņu, kā arī republikas selekcionāru hibrīdu kolekcija, kuras izvērtēšanas rezultātā valsts šķirņu salīdzināšanai no 1984. līdz 1988. gada nodotas ābeļu šķirnes “Iedzēnu”, “Alro”, “Forele”, “Stars” un “Sarma” un bumbieru šķirne “Kursa”. Viņa ir līdzautore reģistrētajām ābeļu šķirnēm “Ilga”, “Atmoda”, “Magone”, kā arī plūmju šķirnei “Lāse”.
Šķirņu pārbaudes liecināja, ka nepieciešami plašāki pētījumi par šķirņu, potcelmu un vainaga veidošanas mijiedarbību, tāpēc 1987. gadā Pūrē kopā ar I. Dimzu iekārtoti izmēģinājumi, kuros ābeļu šķirnēm tika pētīta dažādu auguma klonaudžu potcelmu, kā arī dažādu vainagu veidošanas paņēmienu ietekme uz ražību un veģetatīvo augšanu.
1987. gadā līdzās izmēģinājumu darbam M. Skrīvele sāka pildīt Latvijas Zemkopības ZPI augļkopības nodaļas vadītājas pienākumus. Galvenais uzdevums bija panākt selekcionāra P. Upīša atstātā hibrīdu fonda izvērtēšanu Dobelē, kas kopā ar kolēģiem arī sekmīgi tika veikts.
Pārmaiņu laiks ļāva 1995. gadā izveidot uz P. Upīša dārza bāzes jaunu augļkopības izmēģinājumu staciju ar augstas kvalitātes zinātnisko darbinieku kolektīvu.
Tā kā zemes reformas rezultātā pieauga interese par augļkopību, pēc M. Skrīveles iniciatīvas šeit tika turpināta ne tikai selekcija, bet arī uzsākti plaši pētījumi par intensīvu augļu un ogu dārzu iekārtošanu un audzēšanas tehnoloģiju Latvijā, šķirņu un potcelmu kombinācijām, par ābeļu šķirņu vainagu veidošanas īpatnībām atkarībā no šķirņu audzēšanas ekonomiskās efektivitātes. Uzsākta arī augļu un ogu pārstrādes eksperimentālās laboratorijas izveide.
Pašreiz stacija jau pārveidojusies par modernu Augļkopības institūtu ar dažādām laboratorijām un darbības virzieniem, ar plašu sadarbību ne tikai ar mūsu valsts zinātniskajām iestādēm, bet arī kopēju starptautisku projektu ietvaros ar daudzu citu valstu zinātniekiem. M. Skrīvele turpina darbu šajā institūtā, vadot ne tikai institūta zinātniskās padomes darbu, bet arī lielu ZM subsidētu projektu par integrētās augļu un ogu audzēšanas tehnoloģijām, kura ietvaros pētījumi tiek veikti ne tikai Dobelē, bet arī piecās citās zinātniskajās iestādēs. Šobrīd viņa ir Augļkopības institūta vadošā pētniece. “Augļu koks ir līdzīgs cilvēkam – lai izaugtu personība, tā ir jāveido,” uzskata M. Skrīvele.
Pētniece lasījusi lekcijas dažādās auditorijās, organizējusi un piedalījusies augļu izstādēs, piedalījusies arī Latvijas Augļkopības asociācijas izveidē un tās valdes darbā. Ir autore vai līdzautore 56 zinātniskām, ap 150 populārzinātniskām publikācijām un 6 monogrāfijām.
Pētniece saņēmusi vairākus apbalvojumus: 1985. gadā - tautsaimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļa, 1990. gadā – “Latvijas PSR agrorūpnieciskā kompleksa teicamnieks”, 1980. un 1982.gadā – Lauksaimniecības ministrijas Goda raksti, 1980. un 1985. gadā – Latvijas PSR Zinību biedrības Goda raksti, 1996. gadā – konkursa “Sējējs” laureāte zinātnē, 1999. gadā V pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis, 2002. gadā LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balva par intensīvas augļkopības zinātnisko pamatu izstādi Latvijas apstākļos, 2005.gadā – ZM medaļa “Par centību”. Ieguvusi Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu.
Brīvajā laikā Māra labprāt dodas dārzā un veido augļu koku vainagus, sēņo, risina krustvārdu mīklas, lasa un klausās klasisko mūziku.
Par savu pilsētu M.Skrīvele atklāj: “Ogre – tā ir mana dzimtā puse. Tās vārds ilgus gadus man bija kā noslēpums, kuru dažreiz gribējās arī izzināt tuvāk. Un augļkopība – tā ir visa mana dzīve, tāpēc jūtos piederīga ne tikai Ogrei, Pūrei vai Dobelei, bet visiem Latvijas dārziem un augļkopjiem ar visām viņu problēmām, rūpēm un sāpēm, arī ar prieku un panākumiem.”