2007. gada maijā Margarita Šakina saņēma Atzinības krustu par nopelniem Latvijas valsts labā. M. Šakina ir Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte, 2001. gadā saņēmusi Lielo folkloras balvu par mūža ieguldījumu.
Margarita Šakina (13.03.1926. - 27.02.2014.) dzimusi Viļakas pagasta Ilziņciemā. Tētis Jānis un māmiņa Staņislava rūpējušies par savu saimniecību un lielo ģimeni – septiņiem bērniem. Margarita piedalījusies saimniecības apkopšanā, beigusi Eržapoles sešgadīgo pamatskolu.
1951. gadā Margarita apprecējās ar Boļeslavu un apmetās pie vīra Baharevas ciemā un strādāja savā saimniecībā, kā arī devās kolhoza darbos. Ģimenē pasaulē nāca dēls Viktors (miris) un meita Ināra. Beidzot Lejiņu četrgadīgo skolu, bērni bija jāskolo tālāk, bet līdz tuvākajai skolai bijis jāmēro tāls ceļš. Šakinu ģimene izlēmusi celt savu māju. Boļeslavs, pēc profesijas celtnieks, saviem spēkiem uzcēlis māju Rekavā, kur veicis celtnieka darbus, bet Margarita strādājusi sadzīves pakalpojumu kombinātā par adītāju. Dēls izmācījies Jaungulbenē par šoferi, bet meita beigusi Viļakas mūzikas skolu, tad devusies uz Rīgas tehnikumu. Beidzot tehnikumu, Ināra nosūtīta darbā uz Ogri. Margarita pie meitas braukusi ciemos katru gadu, līdz Ināru dzīves ceļš aizvedis uz Roju. Savu mājvietu viņa atstājusi vecākiem. Margarita ar Boļeslavu uz dzīvi Ogrē apmetās 1986. gadā. “Šeit jutāmies gluži kā debesīs,” atminas Margarita, “nebija vairs jāveic daudzi ikdienas darbi, kādi bija jāpadara, dzīvojot laukos.”
Mīlestība un cieņa pret dziesmu, mūziku, reliģiju, pret latviešu folkloru Margaritai šūpulī likusi viņas māmiņa Staņislava Šaicāne. “Mani vecāki bija ticīgi. Vēl pie mammas brunča turoties, es katru svētdienu ar ģimeni devos uz baznīcu,” viņa atceras. “Kad tēvs pirms Jāņiem mājās rīkoja talkas, pa dienu visi talcinieki strādāja, bet pa nakti dziedājām. Mamma visu nakti varēja dziedāt, nevienu dziesmu neatkārtojusi.” Margarita aktīvi dziedāja Rekavas etnogrāfiskajā ansamblī “Atmiņas”, pēc tam arī Ogrē dziedājusi korī “Artava”. Izveidojoties labai sadarbībai ar kori “Rasa”, Margarita ar to uzstājusies arī Parīzē.
Liela daļa teicējas balss ierakstu fiksēti vairāk nekā 20 gadu garumā. M.Šakinas balss ieraksti atrodami Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas valsts un ārvalstu mediju, folkloras pētnieku u.c. arhīvos. Ar teicēju aktīvi sadarbojušies gan etnogrāfiskie ansambļi, gan folkloras kopas “Skandenieki”, “Grodi”, “Artava”.
Novērtējot teicējas ieguldījumu Latvijas kultūrā un atzīmējot viņas 80. dzimšanas dienu, 2006. gadā izdots kompaktdisks “Caur sirdi debesīs”. Albumā dzirdama 21 dziesma no četrām dažādām kolekcijām, sākot ar 1983. gada ierakstiem, kas atrodami Latvijas Valsts kinofotofondokumentu arhīvā, 1990. gada Māra Jansona ieskaņojumi, kas glabājas viņa vadītajā Tautas mūzikas centra arhīvā, Mārtiņa Boiko un Gitas Lanceres veiktie ieraksti, kas pieejami Latvijas Radio fonotēkā, un jaunākie 2005. gada Latvijas Radio studijā tapušie dziedājumu ieraksti.
M. Šakina pārstāv Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas stilu. Teicējas repertuārs ir ļoti plašs. Tas aptver visas galvenās funkcionālās nišas, kādas bija dziedāšanai tradicionālās kultūras apstākļos.
Margarita Šakina ir Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte, 2001. gadā saņēmusi Lielo folkloras balvu par mūža ieguldījumu. 2006. gada oktobrī Ogres novada dome ierosināja apbalvot M. Šakinu ar Valsts apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas kultūrā. 2007. gada maijā Latviešu biedrības namā viņa saņēma Atzinības krustu par nopelniem Latvijas valsts labā.
Margaritai ir septiņi mazbērni – Inga, Egija, Viha, Ženija, Agnija, Andris un Arvis, kā arī četri mazmazbērni – Diāna, Armands, Rimants un Estere.
Pati Margarita Šakina savu sūtību apliecinājusi šādiem vārdiem: "Dziesma sirdi mierina un priecina, remdina arī, kad ir bēdas. Dziesma ir visdārgākais, kas ir manā dzīvē. Es domāju, ka daudziem, kuri mīl dziesmu - tautas dziesmu, tāpat garīgās dziesmas, dziesma ir galvenais. Kurš dzied, tas divkārtīgi lūdzas. To arī baznīcā tikām dzirdējuši, ka dziedāt – tā ir ļoti liela Dieva dāvana. Es esmu ļoti laimīga, ka man Dievs devis tādu balsi.”