Par aktīvo iesaistīšanos un paveikto kultūras dzīvē 2005. gada oktobrī Ojāram Grasim pasniegta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme.
Ojārs Grasis (26.01.1935. - 04.16.2018.) dzimis un visu dzīvi aizvadījis Rīgā. Tēvs bijis radiotehniķis, mamma – režisore. Ojārs uzskata, ka gēnus, kas saistās ar darbu uz skatuves, viņš pārmantojis no mātes, kura 20. gadsimta 40. gados strādājusi Limbažu tautas teātrī par režisori un bijusi cieši saistīta ar skatuvi.
Interesi par deju O. Grasim radījis Pumpura vidusskolas pedagogs Osvalds Štrauss, pie kura Ojārs sācis dejot jau 7. klasē. Atgriežoties no armijas, viņu uzaicināja pievienoties valsts dziesmu un deju ansambļa “Sakta” kolektīvam. Drīz vien Ojārs pieņemts pamatsastāvā.
Beidzot Asaru pamatskolu, 1947. gadā O. Grasis iestājies Jūrmalas Pumpura vidusskolā, pēc tam – Rīgas Būvniecības tehnikumā. Laikā no 1958. līdz 1976. gadam viņš ieguvis profesionālās iemaņas pie deju horeogrāfiem O.Štrausa, S.Budo, A.Bērziņa un I.Strodes, bet režijas pamatus – pie P. Lūča un M. Teteres.
O. Graša radošās dzīves darba lauks vienmēr bijis plašs un piepildīts. No 1958. līdz 1963. gadam viņš bijis valsts dziesmu un deju ansambļa “Sakta” solists, no 1963.-1978. gadam – LPSR Valsts filharmonijas solists, četrus gadus arī Rīgas estrādes orķestra solists un TDA “Ritenītis” mākslinieciskās vadītājas Z.Grases (sievas) asistents, vēlāk vadītājs, no 1981. līdz 1990. gadam – Engures vecākās un vidējās paaudzes deju kolektīva vadītājs. Jau 1988. gadā uzsācis darbu ar Garkalnes pagasta kultūras nama “Berģi” vecākās paaudzes deju kolektīvu “Baltābele” (vada to vēl joprojām), kopš 2000. gada ir Ogres kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīva “Ogrēnietis” vadītājs.
O. Grasis bijis LPSR dejotāju programmas vadītājs Olimpisko spēļu atklāšanas koncertā Maskavā (1980. gadā, horeogrāfs Uldis Žagata), Kurzemes novada deju kolektīvu mākslinieciskais vadītājs (1998.gadā), laukuma horeogrāfijas autors. 1998. gadā bijis deju lieluzveduma “Solis laikā” 4.daļas “Pie Dzintara jūras” horeogrāfijas līdzautors, laukuma horeogrāfijas autors. 2001. gadā O. Grasis piedalījies Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” deju lieluzvedumā “Viena saule, viena zeme”, kurā viņš asistējis dejas “Plācenītis” laukumā. Viņš horeogrāfējis deju popūriju “Jautrs vakars lauku sētā”, “Puiša polka”, “Ventiņu rotaļa”, “Mēs ejam”, “Lai tik stāv”, “Vecie zābaciņi” u.c. Godalgotas vietas jaunrades deju skatēs ieguvušas viņas dejas “Pie galdiņa danci vedu”, “Pie cepures man zieds”, “Raibais runcis” u.c.
O. Grasis bijis svētku virsvadītājs XX Vispārējos latviešu dziesmu un X deju svētkos 1990. gadā. 2001. gadā bijis Rīgas, Jēkabpils un Ogres rajonu deju kolektīvu virsvadītājs.
O. Grasis sevi dēvē par autodidaktu, jo visas savā profesijā nepieciešamās iemaņas viņš apguvis pašmācības ceļā. Kā atzīst horeogrāfs, liels ieguvums bijusi arī sievas, baletdejotājas, līdzdalība viņa profesionālajā izaugsmē.
Pirmie iespaidi par Ogri O. Grasim radušies 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā, kad viņš šeit uzsācis darbu kā Ogres rajona deju kolektīvu virsvadītājs. O.Grasim šajā laikā izveidojusies laba sadarbība ar kolhoza “Lāčplēsis” galveno ekonomistu, tautas deju ansambļa “Lāčplēsis” vadītāju Vairi Ceimeru.
O. Grasis uzskata, ka Ogrē ir ļoti atsaucīgi cilvēki. “Ogrēnieši savā būtībā ir simpātiski, ar viņiem gribas kontaktēties. Ogrēnieši ir atvērti, ar viņiem kopā var daudz labu lietu sadarīt,” uzskata horeogrāfs un piebilst, ka senioru deju grupa “Ogrēnietis” viņu ļoti radoši stimulē, tāpēc arī pēdējā laikā Ogrē viņam izdevies realizēt vairākas savu horeogrāfiju ieceres.
Pēdējos gados brīvajā laikā horeogrāfs labprāt dodas uz savu lauku īpašumu Tukuma rajona Apšu ciemā pie jūras, tomēr viņš neaizmirst par savu saikni ar dejotājiem. “Blakus ikdienas dzīvei jābūt augstākiem kritērijiem, kas tur pie dzīvības,” uzskata horeogrāfs. “Kad es redzu, ka ir tapusi jauna deja, tas man kalpo kā dzīvības saglabāšanas princips. Cilvēks, kurš saistīts ar skatuvi, ir ar citādāku redzes fokusu, viņam iekšējais stimuls ir citur balstīts.”
Par sava darba augļiem lielākais gandarījums horeogrāfam esot tad, kad piepildās viņa idejas. “Jūtu prieku, kad redzu, ka cilvēki, ar kuriem strādāju, attīsta manu dejas ideju. Ja es redzu, ka viņi jūt to ideju, ka viņi tajā dzīvo.”
Par aktīvo iesaistīšanos un paveikto kultūras dzīvē 2005. gada oktobrī O. Grasim pasniegta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme.
O. Grasis ir precējies ar dejotāju un pedagoģi Zigrīdu Grasi. Ir dēls Ivars.