Ogres novada pašvaldības apbalvojumu nolikums apstiprināts ar Ogres novada domes 24.10.2013. sēdes lēmumu.
Ogres goda pilsonis
Tituls ”Ogres Goda pilsonis” ir augstākais Ogres novada apbalvojums un to piešķir personām par sevišķiem nopelniem Ogres novada labā, valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, sporta vai saimnieciskajā darbā.
Ierosinājumu par titulu "Ogres Goda pilsonis" var iesniegt līdz katra gada 1. martam un 15. oktobrim nolikumā noteiktajā kārtībā. Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar titulu "Ogres Goda pilsonis" jāpievieno vismaz piecu citu personu atsauksmes par apbalvošanai ierosināto personu.
Personai, kurai piešķirts nosaukums “Ogres Goda pilsonis”, tiek izsniegta krūšu nozīme un domes priekšsēdētāja parakstīts apliecinājums par attiecīgā apbalvojuma piešķiršanu, kā arī tiek izmaksāta vienreizēja naudas balva trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi "Per aspera ad astra" ("Caur ciešanām uz zvaigznēm") dibināts 1924. gada 25. martā par godu Latvijas valsts dzimšanai 1918. gada 18. novembrī. Okupācija un Otrais pasaules karš ilgāk nekā uz 50 gadiem pārtrauca šī ordeņa pastāvēšanu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Triju Zvaigžņu ordeni atjaunoja 1994. gada 25. oktobrī.
Ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā - valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas un veidošanas laikā.
Viestura ordenis
Viestura ordenis ar devīzi „Confortamini et pugnate” ("Esiet stipri un cīnieties") dibināts 1938. gadā sakarā ar Latvijas valsts 20. gadadienu senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordeņa meta autors ir mākslinieks Herberts Mangolds.
Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Tas ir militārs apbalvojums. Viestura ordeni piešķir par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā, valsts robežu sargāšanā un valstiskuma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos.
Tas ir samērā rets apbalvojums. Pirmā apbalvošana notika 1938. gada 17. novembrī, bet pēdējā – 1940. gada 13. jūnijā. Ar “Valsts apbalvojumu likumu” apbalvojums atjaunots 2004. gadā.
Atzinības krusts
Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance) ar devīzi „Pour les honnetes gens” ("Godaprāta ļaudīm") nodibināts 1710. gadā Liepājā, godinot Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikus.
Ordenim bija statūti, kuros iekļauti 13 punkti. Tajos bija ierakstīts, ka ordenis tiek dibināts, pateicoties Dievam par hercogistes atgūšanu, kā arī lai atzīmētu pārciestās nelaimes un ilgo prombūtni no savas zemes. Ordeņa kavalieru skaits bija ierobežots. To varēja saņemt tikai 24 muižnieki – 12 ārzemnieki (neatkarīgi no reliģiskās piederības un tā, vai tie atradās hercoga dienestā) un 12 Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki.
Atzinības krustam ir piecas šķiras un četru pakāpju goda zīmes, bet 1940. gada 26. februārī tika izdarīti grozījumi "Likumā par ordeņiem un goda zīmēm", nosakot, ka Atzinības krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu izmēru pirmā pakāpe. Atzinības krustu piešķir par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras darbā.