Gada ogrēnietis 2018

Viss I. Jankuna darba mūžs saistīts ar kultūras jomu. Meņģeles Tautas nama vadību Ilze uzņēmās 1985. gadā un vada šā kultūras iestādi līdz šim brīdim. Ievērojams ir viņas devums tautas nama renovācijā un iekārtošanā. Pateicoties Ilzes uzņēmībai un neatlaidībai, 1931. gadā celtais tautas nams ir atguvis savu cēlo izskatu un ir kā gaismas pils Meņģeles pagastā, pulcējot gan pašu pagasta, gan kaimiņu pagastu ļaudis. Ir iedibinātas skaistas tradīcijas kultūras darbā Meņģelē – tikai Meņģelē ir Zemnieku un lauksaimnieku diena, Ražas svētki, un nevar nepieminēt Ilzes sirdsdarbu “Sadancis Jurģos”. Darbojas amatiermākslas kolektīvi, kuri piedalās arī Dziesmu un deju svētkos. Meņģeles Tautas nams Ilzes Jankunas vadībā ir kļuvis par labas prakses un pieredzes vietu gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras darbiniekiem. I. Jankunu var dēvēt par Meņģeles pagasta un visa Ogres novada patrioti – viņa neprot stāvēt mālā kā vērotāja, bet vienmēr ir dzīves viducī, ar savu degsmi un personisko piemēru aizraujot citus.

Jau sešus gadus Ogres un tuvākās apkārtnes bērniem un jauniešiem ir unikāla iespēja Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas telpās bez maksas apmeklēt boksa treniņus pie Igora Viktorova, kura vārds boksa aprindās komentārus neprasa. Viņš šim sporta veidam atdevis vairāk nekā 50 savas dzīves gadus. Savulaik bijis Latvijas boksa izlases treneris, palīdzējis PSRS izlasei gatavoties divām olimpiskajām spēlēm. Piecpadsmit gadus nodzīvojis Dānijā, iemācījies šīs valsts valodu un ieguvis pilsonību. Strādājis vienā no bagātākajiem Dānijas boksa klubiem un daudzus gadus bijis vairākkārtējā pasaules čempiona Denisa Holbeka treneris. Tagad Igors visu savu spēku, pieredzi, enerģiju un nenovērtējamās zināšanas nesavtīgi nodot jauniešiem Ogrē.

"Boksam atdots mūžs, un arī dzīves pēdējā posmā vēlos darīt to pašu – strādāt un audzināt spēcīgus, veiklus, sevi aizstāvēt spējīgus puišus un, ja ir vēlme, – arī meitenes. Manis vadītie treniņi nodrošina fizisko sagatavotību, ja tā var teikt, ar boksa novirzienu," atklāj I. Viktorovs, kura vadītos treniņus ilgāku vai īsāku laika posmu kopumā apmeklējuši vairāk nekā 200 audzēkņi – vidēji no 12 līdz 28 mēnesī. Vairāki no viņiem sacensībās kāpuši arī uz goda pjedestāla. I. Viktorovs, neraugoties uz savu nenovērtējamo pieredzi un zināšanām, ir viens no retajiem tik augstas klases boksa treneriem Latvijā, kurš strādā ar bērniem un savās zināšanās dalās bez maksas, bieži vien pat ieguldot savus personīgos līdzekļus.

Jau informējām, ka Ogres novada domes sēdē oktobrī tika pieņemts lēmums apbalvojumu - nosaukumu “Ogres Goda pilsonis” piešķirt ilggadējai kultūras darbiniecei Dainai Raitumai par ilggadēju, radošu un profesionālu ieguldījumu Ogres novada kultūrvides veidošanā, latvisko kultūras tradīciju saglabāšanā un stiprināšanā. Vairāk par D.Raitumas devumu var lasīt ŠEIT.

Jānis Draulis ir Ogres evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, kurš 300 cilvēku kuplajā draudzē kalpo daudzus gadus. Jānis baznīcā ir katru dienu un veic visus saimnieciskos darbus, baznīca un tās teritorija vienmēr ir sakopta. Jānis pilda arī sociālo darbu, ik mēnesi ar personīgo automašīnu vedot vecos draudzes locekļus uz senioru dievkalpojumiem, kā arī uz mājām. Šiem cilvēkiem bieži vien tā ir vienīgā iespēja iziet no mājas. Jānis nereti ar savu automašīnu ved šos ļaudis arī pie ārsta vai uz slimnīcu un neatsaka nevienā citā vajadzībā. Par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas labā J.Draulim ir piešķirts LELB augstākais apbalvojums “Uzticības vairogs”, turklāt šogad Jānis atzīmē 70 gadu jubileju.

Edgars Kalnriekstiņš ir novadpētniecības entuziasts Meņģeles pagastā. Pateicoties viņa neatlaidībai, izzinot sava pagasta vēsturi, katru gadu Meņģelē rodas jaunas vēsturiskās piemiņas vietas. Šogad, Latvijas simtgadei par godu, pie Meņģeles pagasta pārvaldes ēkas novietotās plāksne vēsta par meņģeliešiem – Triju Zvaigžņu ordeņu un Lāčplēša ordeņa kavalieriem.

Pirms gada pagasta centrā blakus bijušā bērnudārza ēkai, kurā tagad izvietota Sudrabu Edžus memoriālā istaba, pēc E. Kalnriekstiņa iniciatīvas un ar viņa ieguldīto darbu izveidota piemiņas vieta 1905. gadā nogalinātajiem Meņģeles pagasta iedzīvotājiem.

Vēl pirms tam iedzīvotāju grupa Edgara vadībā atjaunoja un sakopa 1939. gadā izveidoto piemiņas vietu 7 Meņģeles pagasta iedzīvotājiem, kurus 1919. gada 28. februārī noslepkavoja komunisti. Padomju laikā piemineklis kā piemiņas zīme noslepkavotajiem tika nogāzts un iestumts purvā. Uzrakstu un zemnieku uzvārdus lika izkalt, lai totalitārā režīma pilsoņi tos neredzētu. 1988. gadā mežā nejauši uziets šis obelisks, izcelts no zemes un uzstādīts iepriekšējā vietā. Tagad ir izgatavota jauna piemiņas plāksne, sakopta teritorija ap pieminekli – var teikt, Meņģelē ir sava piemiņas vieta, sava svētvieta.

E. Kalnriekstiņa iniciatīvām ir atbalstītāji, darbos iesaistās daudzi meņģelieši, arī Edgara dēli palīdz tēvam īstenot iecerēto vēsturiskās piemiņas saglabāšanu.

Vēsturisko notikumu izzināšanas procesā E. Jaunriekstiņam nākas pavadīt arhīvos, lai iegūtu patiesu, ar dokumentiem apliecinātu informāciju par pagātnes notikumiem un tajos iesaistītajiem cilvēkiem.

Ivita Pumpure ir Ķeipenes pagasta bibliotēkas vadītāja. Bibliotēkā ir ne vien sakārtota kartotēka, elektroniska apkalpošana, liels jauno grāmatu klāsts, bet arī ikviens bibliotēkas apmeklētājs tiek laipni sagaidīt un apkalpots, uzklausīts un sniegts padoms. Bibliotēkā notiek grāmatu tirdziņi un izstādes, kolekcionāru un rokdarbnieku kolekciju izstādes, notiek nodarbības bērniem. Ivitas vaļasprieks ir izšūšana krustdūrienā, no šiem rokdarbiem veidojot glezniņas. “Ivita un bibliotēka ķeipeniešiem ir ļoti vajadzīga. Ivita ir ne tikai bibliotēkas vadītāja un bibliotekāre, bet arī datoriķe, psihoterapeite, skolotāja un bibliotēkas apkopēja vienā personā,” tā par Ivitu saka bibliotēkas apmeklētāji.

Māksliniece Ūna Laukmane ir Ogres novada Kultūras centra (ONKC) māksliniece – scenogrāfe un viņas pienākums ir veidot ONKC producēto pasākumu vizuālo tēlu, rūpēties par ONKC māksliniecisko noformējumu, kā arī piedalīties un līdzdarboties ONKC attīstības jautājumu izstrādē.

Šogad par godu Ogres 90.jubilejai ir izveidojusi zīmi – logo Ogre, kas jau šobrīd veiksmīgi tiek lietots un integrēts ikdienas norisēs. Ūna spējusi apvienot sešu gadu darbu pie novada logo izstrādes, to visu aptverot gan mūsdienīgā un modernā zīmē - logo, gan veidojot saturiski pilnvērtīgu Ogres zīmes raksturojumu un vēstījumu. Ogrei izveidota sava spēka zīme! Ūna līdzdarbojusies arī Ogrēnieša kartes izstrādes procesā.

Ūna Laukmane dzīvo Rīgā un ik dienas mēro ceļu uz Ogri. Viņa spējusi uz Ogres bagātību paskatīties no malas, ieraudzīt mūsu pilsētas un novada iespēju šķautnes un lietas, ar ko varam lepoties.

Ū. Laukmane mācījusies Maskavas Kultūras Institūta Kino un teātra fakultātē Kustību plastikas režisora specialitātē, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. No 1994. gada aktīvi piedalās Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotajās izstādēs Rīgā un ārzemēs. Bijušas arī vairākas personālizstādes. Veidojusi kostīmu skices un telpu noformējumu vairākām teātra izrādēm, sadarbojoties ar Valmieras Drāmas teātri, Nacionālo teātri un Jauno Rīgas teātri (Ja Tu esi sivēns, 2007 un Skolotājs Jāps un klase, 2010). Ū.Laukmane aktīvi darbojas grāmatu mākslā, veidojot ilustrācijas un grāmatu dizaina noformējumu. Saņēmusi nomināciju un otro vietu konkursā Gada balva grāmatniecībā 2002 par I. Zanderes grāmatu Iekšiņa un āriņa (R.: Preses Nams, 2002). I. Zanderes dzejoļu klasikai māksliniece veidojusi oriģinālas tekstililustrācijas.

No 2004. gada Ū. Laukmane ir mākslinieciskā redaktore izdevniecībā liels un mazs. Grāmatas, kurām viņa veidojusi dizainu, ik gadu gūst ievērību grāmatu mākslas konkursos.  Piemēram, Grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele 2005 speciālbalvu un nomināciju Jāņa Baltvilka balvai 2006. gadā saņēma grāmata Pasakas par bērnu dzīvi (R.: liels un mazs, 2005), kurā Ūna Laukmane ir dizaina autore. Piecu mākslinieku – I. Maurīte, A. Vītoliņš, G. Gabrāns,O. Zitmanis, K. Neiburga - ilustrācijas un oriģinālais un neviendabīgais saturs (bērnu sacerētas pasakas) ir ieguvis kompaktu un pārliecinošu dizainu. Oriģināla ideja un jauktā tehnikā (krītiņi, akrils, zīmulis u.c.) veidotas ilustrācijas ir I. Zanderes grāmatai - rotaļlietai Ceļojums ar lielo Šarloti (R.: liels un mazs, 2006). Ar idejas un dizaina kvalitāti izceļas arī dzejas kartiņu komplekts Leļļu vēstules (R.: liels un mazs, 2008).

Ū. Laukmane ir piedalījusies kā tēlu un tērpu māksliniece I. Zanderes grāmatas Latviešu zvēri veidošanā. Šīs grāmatas autori saņēmuši arī Jāņa Baltvilka balvu 2010. gadā.

Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres novada Kultūras centrs” bērnu deju kolektīva “Pīlādzītis” mākslinieciskajā vadītāja Mārīte Baltā jau 15 gadus strādā ar 350 dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, sākot no 4 gadu vecuma. Liela daļa dejotāju pēc “Pīlādzīša” turpina dejot TAD ”Ogre”. Šo 15 gadu laikā kolektīvs ir audzis ne tikai dejotāju skaita ziņā, bet arī profesionalitātē, ko pierāda arī deju skatēs iegūtās 1.pakāpes. M.Baltā ir iejūtīga un tai pat laikā radoša, stingra un prasīga. Viņas profesionālā un radošā darbība šogad ir novērtēta arī nākošo skolēnu dziesmu un deju svētku repertuāra atlasē. Divas M.Baltās veidotās dejas ir izvēlētas deju lielkoncerta uzvedumā “Saule vija zelta rotu”.

Ogres Mūzikas skolas direktors Atvars Lakstīgala 2017./2018. mācību gadā organizēja izglītojošu koncertlekciju ciklu audzēkņiem un vecākiem, kur ar muzikāliem video piemēriem demonstrēja mūzikas izglītības nākotnes perspektīvas, kā arī koncertsarunu ciklu “Muzikālās personības”. Tajās ikvienam interesantam bija iespēja klātienē redzēt un dzirdēt slaveno pianistu Vestardu Šimkus, izcilo flautisti Ditu Krenbergu un Valsts akadēmisko kori “Latvija” un tā diriģentu Māri Sirmo. Koncertsarunu cikla koncertus apmeklēja ne tikai Ogres novada iedzīvotāji, bet arī klausītāji no tuvākās apkārtnes pagastiem un pilsētām, līdz ar to A. Lakstīgala ir popularizējis ne tikai Ogres Mūzikas skolas, bet arī Ogres pilsētas vārdu.

Igors Grigorjevs ir mūsdienīgs vadītājs, kurš darbu Ogres 1. vidusskolā vada nu jau trešo mācību gadu. Sevi ir pierādījis kā cilvēku, kurš ne tikai uzstāda augstus mērķus, bet, aktīvi strādājot, mērķtiecīgi virzās uz to sasniegšanu. Tam pamats ir ne tikai iegūtā izglītība, pieredze, darbojoties programmā “Iespējamā misija”, un strukturēta pieeja darbam, bet arī augstās darba spējas, vispirms jau to prasot no sevis un tikai tad no apkārtējiem, lieliski apliecinot līdera iezīmes.

Lieki piebilst, ka Ogres 1.vidusskolai, kas ir viena no lielākajām ārpus Rīgas esošajām skolām, šāds līderis ir vitāli nepieciešams. Ogres 1. vidusskola ir viena no skolām valstī, kas piedalās kompetenču izglītības pilota projektā, ieviešot jaunas mācību metodes darbā un veicot regulāru un plānveida darbu ar skolas mācību personālu kompetenču paaugstināšanai un veicot izmaiņas metodiskā darba organizēšanā.

Paralēli darbam savā skolā I. Grigorjevs ir izvirzījis ambīcijas izglītības sistēmas uzlabošanai novadā kopumā, darbojas Ogres novada Izglītības konsultatīvajā komisijā kā tās priekšsēdētājs.

I. Grigorjevs ir pierādījis savas darba spējas, uzsākot darbu Ogres 1.vidusskolā, kad reizē ar kolektīva iepazīšanu un mācību procesa organizēšanu skolā notika ļoti apjomīgi būvdarbi, un ar to visu viņš kopā ar savu komandu ļoti labi tika galā.

Ir skaidrs, ka ne jau viens ir karotājs, tomēr kā līderis I.Grigorjevs ir spējis rādīt piemēru, īstenojot visas ieceres, un Ogres 1. vidusskolas kolektīvs uzskata, ka direktors ir lielisks kandidāts šim apbalvojumam izglītības jomā, jo tas ir godam nopelnīts.

Sofija Skorinkina ir mājdārziņa “Laimes poga” vadītāja un auklīte, mīļa mamma bērnudārza bērniņiem. Sofijas ģimene dzīvoja Rīgā, bet, pārceļoties uz Ogri, šeit īstenoja arī savu sapni izveidot tādu bērnudārzu, kurā bērni jūtas kā mājās un dzīvo kā viena liela ģimene, kur katram bērniņam nepietrūkst laika, uzmanības un mīlestības. S. Skorinkina ir piedalījusies arī konkursā “Misis Latvija 2018”, pārstāvot Ogres pilsētu. Šajā konkursā Sofija saņēma balvu “Misis 2018 skatītāju simpātija”. S.Skorinkina un viņas ģimene, vēloties dalīties savā mīlestībā, ir uzņēmusies rūpes par sešgadīgu bērnu - invalīdu, kuram nav ģimenes, līdz ar to ģimenē aug trīs bērni. 

A.Sirsniņa ir Ogres sākumskolas direktores vietniece un ieguldījusi ilggadīgu un pašaizliedzīgu darbu skolas kultūras un sporta dzīves organizēšanā. Novembrī Ogres sākumskolā noslēdzās Latvijas simtgadei veltīts projekts “Ogres sākumskolas Stāstu sega Latvijai”, ko izcili novadīja A.Sirsniņa. Idejai par stāstu segas veidošanu iedvesma gūta no muzeja “Latvieši pasaulē”, kas aicināja katru tautieti svešumā izveidot savu kvadrātiņu ar stāstu. Skolēni kopā ar vecākiem veidoja nelielu stāstu par savu dzimtu un pēc savas izvēles dažādās tehnikās veidoja nelielu kvadrātu – segas fragmentu. Visi šie kvadrāti ir apvienoti vienā lielā segā - tekstilmozaīkā, un izveidota arī digitalizēta stāstu grāmata, kas apskatāma https://stastusega.ogressakumskola.lv/.

Kolēģi A. Sirsniņu raksturo šādiem vārdiem: “Aija ir kā pavards, kurš izstaro siltumu un mīlestību. Ir labi, ja var paust mīlestību, it kā nemanot, it kā starp citu, bet piepildīt tik daudzas sirdis, ejot pa tiltu starp bērnu - skolu, ģimeni, veidojot mājas sajūtu savos audzēkņos, lai ejot dzīvē, par vadmotīvu tie izvēlas mīlestību, ko skolotājs dāvinājis noteiktā dzīves posmā.” A.Sirsniņa  ir pieredzējusi pedagoģe, savas skolas un profesijas patriote ar 37 gadu pedagoģiskā darba pieredzi, ir labdarības gariņš, kurš vienmēr vispirms palīdzēs citiem un tikai tad padomās pati par sevi.