Lauberes daba

Lauberes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Visa līdzeni viļņota. Vidējais augstums  60 – 80 m vjl., lielākais 115.8 m vjl. pagasta  austrumu malā. Pagastu ZR – D  virzienā šķērso Ogres un Mazās Juglas ūdensšķirtne. Dienvidu malā tek Ogres pieteka ar pieteku Rozēnu, ziemeļu daļā – Mazās Juglas pieteka Abze ar pietekām Sivēnurgu, Gērdiņstrutu (Norupīti) un Urgu (Ozolupīti). Upes pārsvarā regulētas. Divas nelielas ūdenstilpnes – Noru dīķis un Purezers. Pagastu centrā augstais Ozolēnu purvs (platība 311 ha), rietumu,  dienvidu un austrumu daļā lieli mežu masīvi, galvenokārt egļu – sīklapju meži. Lapsukalna grants un smilts atradne.

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir senās kulta vietas:

  • Ančiņu Velnakmens (augstums 1.9 m, garums 5.1 m, platums 4.3 m)
  • Lauberes dobumakmens.

Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir soda vietas – Āža kalns un Bendes pļava.

Dabas pieminekļi ir Robežnieku priede (apkārtmērs 3.4 m) un Aiviekstu ozoli.