Taurupes ģērbonis

Taurupes teritorijas vēsturiskā attīstība

Senatnē pie Taurupes upes esot nākuši dzert tauri, tā arī radies Taurupes nosaukums.

Senākās rakstītās liecības par Taurupes apkaimi ir no 1499. g., kad Rīgas virsbīskaps Mihaels iznomāja zemi J. Aderkasam, no viņa vārda radies Aderkašu nosaukums.

18. – 19. gs. veidojās Taurupes muižas centrs.

20. gs. 20. un 30. gadu teritoriālo pārkārtojumu laikā Aderkašu pagastu pievienoja Taurupes pagastam.

1935. g. Taurupes pagasta platība bija 8500 ha.

1945. g. pagastā izveidoja Aderkašu un Taurupes ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja.

1954. g.  Taurupes pagastam pievienoja Aderkašu ciemu, 1959. g. – Zaubes ciema padomes saimniecības „Taurupe” teritoriju, 1963. g. – Plāteres ciema padomes saimniecības „Taurupe” teritoriju, bet Taurupes ciema Oškalna padomes saimniecības teritoriju iekļāva Mazozolu ciemā.

1990. g. Taurupes ciema teritorijā atjaunoja Taurupes pagastu.

Taurupes leģenda

Taurupes nosaukums cēlies no upes nosaukuma, kas tecējusi tagadējā Taurupes pagasta teritorijā. Pie šīs upes senatnē nākuši dzert tauri un skaļi taurējuši. Tā arī izveidojies nosaukums Taurupe ( taurs + upe = Taurupe ). Taurs ir priekštecis mūsdienu lauksaimniecībā izmantojamām govīm, bet pēdējais zināmais īstais taurs (Bos primigenius ) Eiropā nomira Polijā 1627. gadā.

Tā gan ir tikai leģenda, jo īstenībā vārda "Taurupe” izcelsme skaidrojama kā avotaina un kalnaina vieta, kas arī precīzi raksturo vietējo ģeogrāfiju.